Vārdnīca - MECENATISMS
[Šī termina skaidrojums tika sagatavots Kultūras mantojuma tiesību vārdnīcas projekta, kuru īsteno Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un ArtLaw.club, ietvaros. Projektā darbojas Dr. art., LL.M Anita Vaivade, LL.M Līga Ābele, Dr. iur. Vadims Mantrovs, PhD ling., LL.M Anna Mutore un PhD iur.cand. Irina Oļevska. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Šī termina skaidrojumu sagatavoja Dr. iur. Vadims Mantrovs]
-
Vispārējā definīcija
Darbība, kuras ietvaros notiek naudas vai citu tiesību objektu dāvinājums (bezatlīdzības nodošana īpašumā)tiesību subjektam ar mērķi vienreizēji vai pastāvīgi atbalstītindividuālu personu, individuāla kultūras objektavai to kopas radīšanu vai saglabāšanu, vienreizēju vai pastāvīgu kultūras pasākumu organizēšanu. Termins plašākā nozīmē aptver šādu darbību jebkurā, ne tikai kultūras mantojuma jomā.
-
Tiesību aktos sniegtā definīcija
Nav
-
Skaidrojums
Mecenātisms nav vispārīgi regulēts Latvijas tiesībās, tostarp nav regulēts kultūras mantojuma jomā. Tomēr atsevišķi mecenātisma regulējuma aspekti Latvijas tiesībās ir konstatējami.
Mecenātisma rezultātā sniegtais mantiskais atbalsts uztverams kā dāvana (ziedojums), kas ir dāvinājuma objekts. Atbilstoši Civillikuma 1912.pantam dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Kā norādījis ārkārtas prof. Konstantīns Čakste, dāvinājumam var konstatēt 2 elementus: devības nolūku (animus donandi latīņu val.) un atlīdzības neesamību. Savukārt dāvana kā dāvinājuma objekts tiek Latvijas tiesībās saprasts plaši (Civillikuma1914.pants). Kaut Civillikums tieši nenorāda uz dāvinājuma regulējuma piemērošanu mecenātismam, nav šaubu, ka Civillikuma normas par dāvinājumu regulē mecenātismu, jo tā ietvaros sniegtais atbalsts ietilpst dāvinājuma tiesiskās attiecības ietvarā. Kā norādījis prof. Kalvis Torgāns, dāvinājuma “līgums nav raksturīgs komercdarbībai, lai gan pozitīvi tiek vērtēta labdarība (“sponsorēšana”), kas pēc civiltiesiskām sekām ir dāvinājums” (Torgāns K. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 295.lpp.). Dāvinājuma līgumā var tikt pielīgts uzlikums (dāvinājums ar uzlikumu kā viens no sevišķiem dāvinājuma veidiem, Civillikuma1928.pants), kasvar saturēt pienākumus apdāvinātajam (ziedojuma saņēmējam). Šie pienākumi var izpausties dažādi, piemēram, noteikts dāvanas (ziedojuma) izmantošanas mērķis; ar mecenātu saistītas informācijas norādīšana, piemēram, kultūras vai mākslas pasākuma organizēšanas gadījumā; vai atskaišu iesniegšana mecenātam par dāvanas izlietošanu. Tāpat līgumā var tikt paredzēta arī pastāvīga dāvanu (naudas, darba materiālu (piemēram, audekla, krāsu) u.tml.) nodošana nākotnē, ja dāvinājuma līgums aptver dāvanu nodošanu pēc zināmatermiņa vai ilglaicīgu regulāru dāvanu nodošanu.
Tāpat mecenātisms tiek regulēts saistībā ar sabiedriskā labuma darbību un sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu sabiedrībām atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam. Sabiedriskā labuma statusa piešķiršana ļauj gan pašai sabiedriskā labuma organizācijai, gan tās ziedotājam(kas var tikt aptverts ar mecenāta jēdzienu) pretendēt uz nodokļa atvieglojumiem (Sabiedriskā labuma organizāciju likuma4.pants). Kā norādīts Sabiedriskā labuma organizāciju likuma2.panta pirmajā daļā paredzētā termina “sabiedriskā labuma darbība” legāldefinīcijā, sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, tostarp, ja tā vērsta uzkultūras veicināšanu.
Var izšķirt publisko un privāto mecenātismu atkarībā no mecenāta tiesiskā statusa. Publiskais mecenātisms ir pakļauts ierobežojumiem, kas norādīti tālāk, kamēr privātais mecenātisms ierobežojumiem nav pakļauts.
Mecenātisma ierobežojumi pastāv attiecībā uz valsts un pašvaldības iestāžu un komercsabiedrību tiesībām dāvināt (ziedot), kuri ietverti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta noteikumos Nr. 535 Noteikumi par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumu. Tāpat par normatīvi noteiktu mecenātisma ierobežojumu var tikt uztverts tas, ka par sabiedriskā labuma organizāciju nevar būt fiziska persona vai ārvalsts sabiedrība (Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.pantā ietvertā sabiedriskā labuma statusa piešķiršanas kārtība). Jāatrunā tomēr, ka mecenātisms un sabiedriskā labuma darbība ir nošķirami jēdzienu. Mecenātisms pēc būtības nav tieši saistīts ar sabiedriskā labuma statusa iegūšanu un līdz ar to nodokļu atvieglojumu izmantošanu.
Termins “sponsorēšana” ir definēts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 32.punktā. Šī norma nosaka, ka sponsorēšana ir jebkurš audio un audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai video koplietošanas platformu pakalpojumu sniegšanā, audio vai audiovizuālu darbu, programmu vai raidījumu veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu, raidījumu, video koplietošanas platformas pakalpojumu vai lietotāju veidotu video finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu. Tomēr šis likums attiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību, līdz ar to šajā likumā paredzētā termina “sponsorēšana” legāldefinīcija nav piemērojama kultūras mantojuma jomā.
Mecenātisms uztverams kāatbalsts, kas sniegts privāto tiesību jomā. Tādēļ mecenātisms nošķirams no atbalsta, kas sniegts publisko tiesību jomas ietvaros. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds kā publisks nodibinājums sniedz atbalstu publisko tiesību ietvaros kultūras mantojuma jomā. Valsts kultūrkapitāla fondsnodibināts uz Valsts kultūrkapitāla fonda likumapamata. Saskaņā ar šī likuma 3.panta pirmo daļu fonda mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. Šis likums nosaka atbalsta veidus un to sniegšanas kārtību no Valsts kultūrkapitāla fonda puses.
-
Piemēri
Latvijā mecenātisms nav plaši izplatīts, taču konstatējamas atsevišķas ilglaicīgas un sistemātiskas mecenātisma izpausmes kultūras mantojuma jomā no atsevišķu mecenātu puses. Tā2010. gadā reģistrētais Borisa un Ināra Teterevu fonds (nodibinājuma formā) ir sniedzis atbalstu, piemēram, Rundāles pils restaurācijas pabeigšanai un darbībai, monogrāfiju izdošanai, atsevišķu kultūras pasākumu rīkošanai.Tāpat 2008.gadā reģistrētais Pētera Avena labdarības fonds "Paaudze" (nodibinājuma formā) sniedzis atbalstu, tostarp dažādu kultūras pasākumu rīkošanā un atsevišķu personu darbībai.2006.gadā reģistrētais Novum Riga Charitable Foundation (iepriekšējie nosaukumi: ABLV Charitable Foundation, “AB.LV fonds”; nodibinājuma formā) sniedzis atbalstu kultūras mantojuma jomā, jo sevišķiLatvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanai un laikmetīgās mākslas projektiem. Arī 2007.gadā reģistrētais Nākotnes atbalsta fonds (iepriekšējais nosaukums: Rietumu Bankas labdarības fonds; nodibinājuma formā) sniedzis atbalstu kultūras mantojuma jomā kā, piemēram, kultūras mantojuma pasākumu (piemēram, gleznu izstāžu) organizēšanai, gleznu iegādei un artefaktu (piemēram, sakrālās kultūras mantojuma) atjaunošanai.
- Citi informācijas avoti
- Latvijas Republikas 1937.gada Civillikums, Ceturtā daļa “Saistību tiesības”, 1912.-1933.panti (dāvinājums)
- Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 12.pants.
- Kundziņa L. Filantropija: šķirklis. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/94750-filantropija
- Kundziņa L. Filantropija Latvijā: šķirklis. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams:https://enciklopedija.lv/skirklis/91355-filantropija-Latvij%C4%81
- Torgāns K. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, XIV nodaļa (dāvinājums).
- Torgāns K., Kārkliņš J., Mantrov V., Rasnačs L. Contract Law in Latvia. AH Alphen aan den Rijn: Kluwer, 2020, pp.272-278 (donation).
- Borisa un Ināra Teterevu fonds. Mūsu darbi, kultūra un māksla. Pieejams: https://www.teterevufonds.lv/musu-darbi/?c=1.
- Pētera Avena labdarības fonds "Paaudze". Pieejams: http://generation.lv/lv