Šeit ir aprakstīts nevis juridisks, bet gan "dzīves" gadījums, kā viens mākslinieks piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību NFT tēmai, sāka par to plašas sarunas un būtībā pavēra ceļu daudziem digitālajiem māksliniekiem šī rīka izmantošanai. Vairāk
Šis īsais apraksts ir domāts diskusijai un izvērtēšanai. Kamēr mēs esam tik advancēti un gudri, vai mēs nekļūstam tik aprobežoti, lai neatpazītu meistara talantu vai preču kvalitāti, ja tie ir izrauti no ierastā konteksta? Vai mēs nezaudējam kaut ko ļoti svarīgu šajā dzīves ātrumā? Šeit ir trīs piemēri, kad mēs, cilvēki, neizmantojām iespēju izbaudīt kaut ko patiešām vērtīgu, jo tas bija novietots neparastajā vietā un maksāja neparasti maz...* Vairāk
Viena no mūsu pastavīgajām autorēm Marija Boicova-Vīnantsa ir padalījusies ar viedokli par Džefa Kūnsa personīgu zīmolu. Mēs publicējam šo viedokli "Prakses" sadaļā, jo katrs Kūnsa darbs rada precedentu - biežāk māksliniecisku, retāk civiltiesisku. Ir teiciens, ka labs bizness ir izcila māksla. Kūnss būvē savu fantastisku biznesu uz ideju mākslas. Vairāk
Īpaši izsmalcināta krāpšana, kuras pamatā ir apgalvota uzticība un daudz-daudz miljonu dolāru. Lasiet apskatu par Krievijas oligarha Dmitrija Ribolovļeva tiesvedībām pret Šveices mākslas loģistikas speciālistu Īvu Buvjē. Izskatāmo juridisko jautājumu starpā ir fiduciārās attiecības, pienākumu sadale un iekšējās informācijas izmantošana. Vairāk
Kad aizmirsta siena, kuru apgleznoja Ebreju-Poļu mākslinieks Bruno Šulcs, bija no jauna atrasta 2001.gadā, augšā pacelās virkne juridisko jautājumu. Kas drīkst tiesiski nostiprināt īpašuma tiesības uz šo mākslas darbu? Vai holokosta muzejs Yad Vashem Jeruzalemē, jo Šulcs ir nacistu noslēpkavots ebrejs? Vai Ukraina, uz kuras soverenas teritorijas tas tika atrasts? Vai varbūt Polija, kuras pilsonis bija Šulcs? Vairāk
Šis ir fragments no Merimas Bruncevicas grāmatas “Law, Art and the Commons” (2018). Grāmata piedāvā savādāk paskatīties uz mākslu, tiesībām un kultūras draudzēm (tām kultūrām, kas fiziski vai virtuāli atrodas vienā laikā un telpā (vietā) un kuras dala un pauž noteikta sabiedrība), kā arī to savstārpējo sasaisti caur franču filozofa Žila Delēza un franču psihoanalitiķa Fēliksa Gvatari teorijas prizmu. Citu jautājumu starpā, grāmata piedāvā paskatīties uz tiesībām plašāk, nekā uz vienkāršu "kasti", un pārvarēt eksistējošos ilglaicīgi pastāvējušos divdalījumus (mākslinieks - izmantotājs, publisks - privāts, tiesība - mantojums, oriģināls - kopija, utt.) Minētajā fragmentā autore apskata neseno pazīstamā amerikāņu mākslinieka Ričarda Prinsa izstādi, kurā tika izstādītas uz kanvas izdrukātās konkrētu Instagram lietotāju (ne Prinsa) bildes ar komentāriem, saglabājot pilno attiecīgā Instagram ieraksta izskatu, vienīgi pievienojot kā pēdējo Ričarda Prinsa komentāru. Vai šo var uzsaktīt par autortiesību pārkāpumu un vai Ričardu Prinsu var uzskatīt par izstādīto darbu "autoru", lūdzu, lasiet zemāk* Vairāk
Sākot ar 2018.gada decembri Kate Zilgalve laiku pa laikam dalīsies ar tiesu lietu apskatiem. Viņa apskatīs gan nopietnus, gan komiskus gadījumus, kas mainījuši tiesas izpratni par mākslas un tiesību sasaisti. Šoreiz Kate stāsta par vienu no viņas mīļākajām tiesu lietām - C.Brancusi vs. United States, kas nonāca ASV tiesā 1927.gadā un par kuru gala nolēmums tika pieņemts gadu vēlāk, 1928.gadā* Vairāk
