Summarize

Kad destabilizējas ekonomiskā situācija, tipiski pieaug interese par ieguldījumiem alternatīvajos tirgos. Mākslai, vīnam, antīkajiem auto un pulksteņiem parasti īstermiņā likviditāte ir zema, bet ilgtermiņā var saņemt pievilcīgu atdevi. Vai tieši tagad ir īstais laiks ieguldīt mākslā?

Karīna Kulberga

SheOwns kustības dibinātāja,

Swedbank Private banking Latvijā vadītāja

 

Vai ir īstais laiks ieguldīt mākslā?

Tipiski periodos, kad klasiskie finanšu tirgi ir ļoti mainīgi, ieguldītāju vidū pieaug interese par alternatīvajām investīcijām, tostarp mākslu. Piemēram, The Wall Street Journal atzina ieguldījums mākslā par labāko investīciju 2018.gadā[1].  Kāpēc? Jo alternatīvo ieguldījumu tirgi – tādi kā māksla, antīkie auto, seno vīnu, konjaku tirgi ir daudz mazāk pakļauti vispārējam noskaņojumam pasaules ekonomikā. Pat brīžos, kad akciju cena tirgos strauji krīt vai svārstās, mākslas objektu cena maz reaģē uz šīm izmaiņām – tātad laikā, kad būtiski mazinājusies ieguldītājas akciju vērtība (piemēram, šī aprīļa sākumā, kad rakstu šo rakstu ir piedzīvots viens no straujākajiem akciju cenu kritumiem vēsturē Covid ietekmē), viņas mākslas ieguldījumu vērtība var palikt nemainīga vai pat augt.    Šī iemesla dēļ nereti finanšu speciālisti iesaka daļu no savas labklājības ieguldīt mākslā, uzskatot to par labu veidu kā “atšķaidīt” (diversificēt) kopējo labklājības portfeli ar instrumentu, kas nereaģē (reaģē mazāk kā citas aktīvu klases) uz pasaules finanšu tirgu noskaņu. Vai viss ir tik vienkārši, ka māksla ir pilnībā bez riska drošs ieguldījums?

 

Šajā rakstā gribu padalīties ar 7 pārdomām par ieguldījumiem mākslā:  

 

1. Uzskats, ka mākslas tirgus vērtība mūžīgi tikai pieaug ir maldīgs

2019.gada Deloitte Art&Finance ziņojums[2] vēsta, ka Artnet mākslas ieguldījumu indekss no 2000.-2018.gadam pasaules top100 mākslinieku darbos nodrošinājis vidējo atdevi 8% gadā. Šāda ārkārtīgi augsta un pievilcīga atdeve turpināja šajā ieguldījumu veidā vilināt arvien jaunas investoru grupas. Tomēr, lai gan vēl 2018.gadā, kā minēju augstāk, māksla tika atzīta par pievilcīgāko ieguldījumu objektu, tad jau 2019.gada sākumā arī šajā lauciņā parādījās pirmie pārkaršanas un korekcijas signāli. Pirmās brīdinājuma lampiņas iedegās pēc ziņām par globālo izsoļu namu pārdošanas apjomiem (Christie’s, Sotheby’s and Philips), kuri 2019.gada pirmajā pusē bija kritušies par 20% salīdzinājumā ar identisku periodu 2018.gadā. Līdz ar to no eiforiska aicinājuma ieguldīt mākslā jau šī paša gada otrajā pusē eksperti brīdināja, ka tirgus izaugsmei ir griesti un ka visticamāk tas piedzīvos korekciju.

2013.gadā Stenfordas biznesa skola[3] veica apjomīgu pētījumu, atklājot, ka attiecībā uz mākslas tirgu sagaidāmās tirgus atdeves parasti tiek pozitīvi pārvērtētas (tās īstajā dzīvē parasti ir zemākas), kamēr risks tiek novērtēts par zemu (parasti tas ir augstāks nekā ziņojumos minēts). Līdz ar to Stenfordas pētnieki secina pavisam lakoniski – ka mākslu vajag pirka vairāk kā izdevumu nevis ieguldījumu, t.i., necerēt, ka mākslas vērtība būtiski pieaugs, bet vairāk no tās sagaidīt tieši estētisko baudījumu.

Dati patiešām rāda, ka visās mākslas ieguldījumu kategorijās atdeves rezultāti uzrādīja vislielāko saikni tieši ar zeltu salīdzinājumā ar jebkuru citu aktīvu klasi. Tādējādi tas atspoguļo patieso investoru uzskatu par mākslas ieguldījumiem – tā tiek saredzēta kā aktīvu klase, kas palīdz saglabāt labklājības vērtību ilgā termiņā nevis kā ieguldījumu objekts. Tāpēc, ja esat izlēmuši daļu no savas labklājības ieguldīt mākslā, tad neuzskatiet to par galveno vērtības pieauguma avotu savai labklājībai.

 

2. Vai māksla kā ieguldījumu veids ir pieejama tikai ļoti turīgajiem?

Mākslas darbu kategoriju klāsts ir ļoti plašs un to iegāde ir pieejama daudziem. Tomēr ne visus šos pirkumus vajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumiem. Iespējamība, ka, piemēram, šodien iegādāta EUR 10 000 vērta glezna būtiski pieaugs vērtībā tuvāko gadu laikā ir salīdzinoši ļoti, ļoti niecīga. Iespējamība šādu gleznu pārdot pārskatāmā periodā par miljoniem eiro ir tik pat maza kā iespējamība vinnēt loterijā.  Līdz ar to šī kategorija kā ieguldījums var tikt uzskatīta par sevišķi paaugstināta riska un spekulatīvu. Papildus tam, ja esat iegādājušies tikai vienu mākslas darbu kā ieguldījumu, tad Jūsu ieguldījums ir absolūti nediversificēts, kas nozīmē, ka iespējamība, ka tieši šī būs Jūsu zelta loze vēl vairāk samazinājās.

Vai šis nozīmē, ka vērtības pieaugums nodrošināts tikai augstajai/dārgajai mākslai? Arī tas nav viennozīmīgi, jo pat “lielo un dārgo” mākslas kategoriju vidū ir tādas, kas gadiem nes zaudējumus savem turētājiem. Tā, piemēram Deloitte 2019.gada Art&Finance ziņojumā apskatītas atdeves septiņām lielajām mākslas tirgus kategorijām. No tām tikai trijām pēdējo piecu gadu vidējā atdeve bijusi pozitīva, bet četras savu vērtību ir turpinājušas zaudēt.

Tātad, domājot par mākslu kā ieguldījumu, nākas secināt, ka jēdzīgi ir iegādāties ne tikai vienu, bet vairākus darbus, pie tam darbus, kas jau ir zināmā mērā atpazīstami un ar kādu vērtības atskaites punktu (tātad dārgi darbi). Ja šim ieguldījumam ir jābūt tikai mazai daļai no kopējās labklājības (ko aprakstīju iepriekšējā punktā), tad jāsaprot, ka patiesi, šādi ieguldījumi mākslā ir pieejami vien īpaši turīgajiem.

Tomēr digitālā laikmeta spožums ir uzņēmumi, kas ar digitālu rīku palīdzību mēģina nojaukt iepriekš uzstādītās barjeras – arī mākslas ieguldījumu tirgū. Tā, piemēram, tāds uzņēmums kā Masterworks piedāvā inovatīvu mākslas ieguldījumu modeli, kurā investori pērk daļas no slavenu mākslinieku darbiem – kļūstot par maziem, maziem akcionāriem, piemēram, Marka Rotko četru miljonu vērtajam mākslas darbam.

 

3. Māksla ir alternatīvā ieguldījumu klases = ar mazu likviditāti

Finanšu tirgu spožums un vienlaikus posts slēpjas faktā, ka ieguldītāju bailes vai cerīgais skats par tirgu nekavējoties atspoguļojas akciju cenās – visiem pieejams ik minūti tiešsaistē. Spožums tas ir tajā izpratnē, ka kā investors es varu ik minūti zināt, cik vērtas ir manas “Amazon” akcijas, posts – tajā, ka mana neracionālā puse ne vienmēr izdara pareizus secinājumus no cenas svārstībām, ko es redzu. Viena no lielākajām investoru kļūdām ir pūļa sindroms – laikā, kad akciju cenas krīt baiļu iespaidā tās pārdot (pārdot vislētākajā mirklī) un laikā, kad akciju cenas ir augstas domāt, ka tās turpinās augt mūžīgi un pirkt pēc pašas augstākās cenas.

Salīdzinājumam mākslas tirgū nav ik minūti pieejama precīza aplēse, par ko kāds ir gatavs pirkt man pieejamo mākslas darbu. Secinājumus par sev piederošās mākslas kolekcijas vērtību var izdarīt no izsoļu namu datiem par nesenajām salīdzinošajiem darījumiem vai piesaistot neatkarīgu mākslas darbu vērtētāju. Tomēr šīs aplēses neliecina par precīzu vērtību, ko šodien varētu iegūt par sev piederošo mākslas darbu, vēl vairāk – var izrādīties, ka interese par mākslas darbu nevienam nav vispār. Pastāvot šādai tirdzniecības sistēmai ir tikai loģiski, ka kopumā darbi netiek tik bieži tirgoti, ir mazāka to likviditāte un cenu izmaiņas nav tik lielas kā organizētajos finanšu instrumentu tirgos. 

Līdz ar to Jums jārēķinās, ka šī sadaļa no Jūsu labklājības nebūs tā, ko krīzes laikā varēsiet ērti un ātri “pārvērst”  naudā. Mākslas kolekcijas izpārdošanai nepieciešams paredzēt pietiekamu laiku un papildus resursus, kas ir izmaksas un nodokļu pienākumi pie pārdošanas.

 

4. Ja gribat ieguldīt mākslā, rēķinieties ar ilgtermiņu

Dēļ augstāk aprakstītās salīdzinoši nelikvīdās mākslas tirgus struktūras šis noteikti ir aktīvu veids, kur vērtība nepieaugs ļoti strauji. Ja raugaties uz mākslu kā ieguldījumu nevis izdevumu, tad esiet gatavi, ka ieguldījuma periods varētu būt garš – eksperti iesaka rēķināties ar kā minimums 10 gadiem.

Šo apliecina arī pieejamie dati par atdevēm, uz kuriem atsaucos jau iepriekš (no Deloitte Art&Finance ziņojuma). Ja piecu gadu griezumā tikai 3 no 7 mākslas kategorijām uzrādīja vērtības pieaugumu, tad jau 10 gadu vidējā atdeve pozitīva bija piecās kategorijās, bet pēc 15 gadu turēšanas perioda – pozitīvs vērtības pieaugums bija visām kategorijām.

Taisnības labad gan jāsaka, ka vismaz 10 gadu ieguldījumu turēšanas likumu finanšu smagsvari, tādi kā Varens Bafets, iesaka jebkurai ieguldījumu klasei – arī akcijām. Bafets tiek regulāri citēts sakām, ka, ja Jūs ieguldot akcijās neskatāties ilgtermiņā vismaz 10 gadu periodā, tad labāk nemaz nesāciet ieguldīt.

Visbiežāk gan finanšu konsultanti uz mākslu kā ieguldījumu raugās pat jau vairāku paaudžu periodā – aicinot mākslas turēšanas ilgumu pat izsvērt kā 20 gadus un vairāk, nododot to mantojumā nākamajām paaudzēm.

 

5. Mākslas darbs ir reāls objekts – tam ir savi plusi un mīnusi

Kā vienu no brīnišķīgām priekšrocībām ieguldot mākslā ir noteikti jāpiemin tās estētiskais baudījums. Ja Jūs kopumā aizrauj un iedvesmo māksla, tad šī ir viena no tām papildus netveramajām vērtībām ko šāds ieguldījums Jums dos.

Monētas otrā pusē vērts uzreiz piemetināt, ka šāda fiziska objekta apsaimniekošana saistīta ar papildus izmaksām, ko jaunpienācēji mākslas tirgū ne vienmēr apzinās.  Tipiski tās būtu tādas izmaksas kā transports, glabāšana, apdrošināšana un darba uzturēšana darba turēšanas laikā. Īpaši vērtīgajiem darbiem viesistabas apstākļi var nebūt izcilākie – kas nozīmē papildus izmaksas nodrošinot vajadzīgo mitrumu un saules gaismas daudzumu. Pārdošanas brīdī jārēķinās ar komisijas maksām izsoļu namam, vērtētāju izmaksām kā arī nodokļu aprēķiniem kā to paredz attiecīgā likumdošana. 

 

6. Esiet gatavi veikt izpēti

Iespējamība nejauši ar pirmo izvēli uztrāpīt uz to vienu lielisko mākslas darbu, kas Jums ienesīs miljonu atdevi ir niecīga. Līdzīgi kā ar citiem ieguldījumiem, priekšizpētes veikšana un sekošana līdzi tirgus izmaiņām noteikti atmaksāsies. Ja kāda mākslinieka darbi ir piesaistījuši Jūsu uzmanību, tad varat jau sašaurināt savu izpēti un pētīt konkrētā mākslas stila žanru, mākslinieka pieredzi (vai viņa ir tikusi izstādīta kādās muzeju kolekcijās, vai darbi ir ieguvuši līdz šim kādu atzinumu), atrodiet savu uzticamo mākslas ekspertu, kurš var Jums palīdzēt, ja nomaldījāties plašajos mākslas mežos.

Tādas aplikācijas kā, piemēram, Magnus palīdz noorientēties cenu amplitūdā ieinteresētajiem investoriem ļoti milleniāļiem pienācīgā veidā – nofotografējot attiecīgo darbu un to iesūtot aplikācijas turētājiem viņi mēģinās iedot Jums cenas amplitūdu. Nākamie soļi nozīmēs augsti kvalificēta mākslas speciālista piesaisti, kas novērtēs darba cenu un kvalitāti.

 

7. Vai esiet gatavi, ka Jūsu ieguldījums pārvēršas par izdevumu?

Galu galā esmu augstāk savirknējusi vairākus apsvērumus, kas mazliet praktiskāk paraugās uz mākslu kā ieguldījuma veidu. Vai tas nozīmē, ka es neatbalstu mākslu kā ieguldījumu?  Nebūt ne, es vēlos izaicināt potenciālo pircēju apdomāt, vai tas patiešām būs ieguldījums (nopirkt kaut ko šodien ar mērķi, lai vērtība nākotnē pieaug) vai izdevums (ko iegādājas savam estētiskajam priekam un iedvesmai nerēķinoties, ka atgūs izmaksu vai pieaugs vērtība).

Kad māksla ir labs pirkums? Māksla būs bijis labs izdevums - ja māksla Jūs iedvesmo un Jums patīk pētīt informāciju par izstādēm un māksliniekiem. Ja brīvajā laikā Jūs ar prieku apmeklējat galerijas, tad zināt arī, ka lielākā daļa esošo mākslas ieguldītāju par tādiem kļuvuši sākotnēji esot kolekcionāru kurpēs. Apsveriet mākslas iegādi, ja Jūsos trauksmi nerada modelēta situācija, kurā pēc 10 gadiem šo darbu neviens nevēlēsies iegādāties un Jums būs jāatzīst, ka tā vērtība ir tikai Jūsu estētiskais baudījums.