Mākslas priekšmetu apdrošināšana – ir salīdzinoši rets pakalpojums Latvijas tirgū. Daļēji tas ir saistīts ar šo priekšmetu īpašībām (piem., grūtībām atsevišķiem priekšmetiem noteikt (vai vienoties ar īpašnieku par) tirgus vērtību vai vērtības samazinājumu), daļēji ar apdrošinātāju noteiktajām papildu drošības prasībām (piem., uzglabāšanas un uzraudzības prasībām, pienākumu priekšmetu ievietot speciālos aizsargietvaros), utt. ArtLaw.club ir tas gods parunāt ar UADBB Aon Baltic, starptautisku apdrošināšanas brokeru sabiedrību, kas piedāvā mākslas priekšmetu apdrošināšanas risinājumus, kā vienu no pakalpojumiem, Latvijas filiāles vadītāju Viti Nolbergu:
- Nolberga kungs, mēs zinām, ka mākslas priekšmetu apdrošināšana ir diezgan problemātiska Latvijā. Daudziem kolekcionāriem ir grūti apdrošināt savus mākslas priekšmetus vai veselas kolekcijas un vēlāk saņemt atlīdzību, ja ar apdrošināšanas objektu notika negadījums. Kādas, jūsuprāt, ir galvenās problēmas?
Vitis Nolbergs: Jā, Jums taisnība, apdrošinātāji Latvijā ļoti ne labprāt piedāvā mākslas priekšmetu apdrošināšanu un galvenā problēma ir to vērtības noteikšana, ko var risināt divos veidos, vai nu jāuzrāda iegādes dokuments vai jābūt apdrošinātāja akceptētam darba/kolekcijas novērtējumam. Tā, piemēram, runājot par gleznām, novērtējumu parasti veic Mākslas Muzejs vai nu var vienoties arī ar kādiem lietpratējiem. Mums, piemēram, ir sadarbība ar Galeriju Birkenfelds.
Ja ir noskaidrota vērtība, tad nākošais ko prasa pārsvarā visi apdrošinātāji, ka mākslas priekšmeti tiek apdrošināti kopā ar pārējo kustamo, nekustamo īpašumu, kā daļu no kopuma, tādā veidā samazinot savus riskus un attīstot plašāku sadarbību ar klientiem. Protams ir arī atsevišķi risinājumi apdrošināt, piemēram, izstādi, ekspozīciju.
Protams tiek izvērtēts arī drošības jautājums. Nereti tiešām ir obligātās arī papildus drošības prasības. Bet šeit nav pie vainas tikai apdrošinātāju zemā riska apetīte. Paši kolekcionāri vai mākslas priekšmetu turētāji nav gatavi šai nopietnajai apdrošināšanai, jo nevēlas papildus izdevumus vērtējumam, bieži norāda uz konfidencialitāti (neviens nedrīkst zināt, kas tad ir īpašumā), bezrūpīgi attiecas pret drošības prasībām. Un protams, mākslas priekšmetu apdrošināšana ir salīdzinoši vairākas reizes dārgāka, kā parastā īpašuma apdrošināšana, tāpēc šķietami dārga.
- vai līdzīgas problēmas pastāv arī Latvijas kaimiņvalstīs? Kas tajās ir atšķirīgs?
Vitis Nolbergs: Ja runājam par Baltijas valstīm, tad jā, mēs esam ļoti līdzīgi. Ja runā par attīstīto Rietumu pasauli, tad tur līdzīgi, kā ar visu apdrošināšanu, tā ir pašsaprotama lieta un mākslas tiek apdrošināta.
Aon korporācijai Amsterdamā ir pat atsevišķa nodaļa, kas specializējas tikai uz mākslas priekšmetu apdrošināšanu - Aon Art. Esam pie kolēģiem arī izvietojuši riskus, kas bija nepieciešami Latvijas mākslas projektiem.
- pret kādiem riskiem var apdrošināt mākslas priekšmetu?
Vitis Nolbergs: Protams izvēloties apdrošinātāju un aptaujājot tirgu, riski var atšķirties, atkarībā no konkrētā apdrošinātāja. Kopumā tomēr, līdzīgi, kā drošinot parasto īpašumu, ir divas pieejas – nosaukto risku segums, kas parasti ietver standarta riskus (kā uguns, dabas stihiskie postījumi, trešo personu prettiesiska rīcība, inženierkomunikāciju avārijas), un visu risku segums, kur pieeja ir otrādāka (priekšmets ir apdrošināts pret visu, kas nav minēts izņēmumos). Izņēmumos galvenie parasti minēti – nolietojums, pelējums, grauzēju, putnu radītie zaudējumi, rupja neuzmanība, karš, nemieri.
- kāpēc Latvijā netiek piedāvāta īpaši mākslas priekšmetiem piemērota apdrošināšana (piemēram, apdrošināšana pret zaudējumiem, kas rodas no defektiem īpašuma tiesībās (title insurance))?
Vitis Nolbergs: Jāsaka godīgi, ka Latvijas apdrošināšanas tirgus, pat Baltijas, ir neliels un tik specifiskus apdrošināšanas veidus apdrošinātājiem nav izdevīgi vispār ieviest, jo potenciālo klientu būs maz. Daudziem pie mums pat nav standarta īpašuma apdrošināšanas, jo nav gatavības maksāt, nav ticības par iespēju saņemt atlīdzību vai ir pārliecība, ka “ar mani jau nekas nenotiks”. Tas pats ir arī ar dārgo mākslas priekšmetu apdrošināšanu, kas jāveic papildus. Manā pieredzē, kur nozarē jau strādāju 22 gadus, kolekcionāri, kas bijuši gatavi normāli apdrošināt savas kolekcijas, vai mākslas priekšmetus pareizi, lai tiešām arī saņemtu pilnu atlīdzību, bijuši vien daži desmiti.
- kādi ir kritēriji apdrošināšanas līguma noslēgšanai ? Kādiem dokumentiem, bildēm, citiem priekšnoteikumiem ir jābūt?
Vitis Nolbergs: Kā jau minēju sākumā, parasti mākslas priekšmeti jāapdrošina kopā ar visu pārējo īpašumu, vai tas ir privāts vai juridisks klients. Jābūt mākslas priekšmetu iegādes dokumentiem vai kompetentas iestādes/eksperta novērtējumam. Tad atkarībā no apdrošināšanas kompānijas ir dažādas pieejas. Vieni prasa arī bildes, citi pieprasa glabāt dārgākās lietas seifos, uz logiem uzlikt režģus, utt. Katrs gadījums tiek atsevišķi izrunāts ar apdrošinātāju un notiek vienošanās, kur papildu lietas tiek atrunātas polisēs.
- kā tiek veikta apdrošināšanas objekta (antikvariāta, mākslas darba, iespiedgrafikas, skulptūras, utt.) novērtēšana? Vai pastāv atšķirības atkarībā no priekšmeta veida?
Vitis Nolbergs: Atkal ar katru apdrošinātāju iespējams vienoties dažādi, bet pamatā, kā jau minēju, viens variants ir iegādes dokumenti, otrs - novērtējums, kur par novērtētāju arī jāvienojas ar apdrošinātāju (parasti tie tiek akceptēti pēc principa “eksperts savā nozarē”, kā piemēram Mākslas Muzejs). Protams, novērtētāji ir atkarīgi arī no priekšmeta veids, piemēram atjaunotos vecos spēkratus parasti novērtē Latvijas Antīko automobiļu klubs.
- vai pastāv apdrošinājuma summas limiti? Kādi, kāpēc, un ar ko to apmēri ir izskaidrojami?
Vitis Nolbergs: Likums par apdrošināšanu nosaka, ka apdrošinātājs pie apdrošināšanas gadījuma sedz faktiskos zaudējumus, kas nozīmē, ka nevar būt atlīdzība, kas pārsniedz objekta vērtību. Tāpēc arī vajag tos iegādes dokumentus vai vērtējumu, un – pirms, nevis pēc gadījuma, jo pēc gadījuma, iespējams, vairs nevarēs noteikt objekta vērtību, kas bija nosakāma individuāli. Protams var apdrošināt mākslas objektus arī mazākā summā, kā ir iegādāts vai novērtēts, bet šajā gadījumā tiks pielietota zemapdrošināšana un atlīdzība tiks izmaksāta tādā proporcijā, par kādu summu tika apdrošināts. Apdrošinātāji cenšas izvairīties no zemapdrošināšanas, jo tas vienmēr noved pie konflikta ar klientu, kad notiek apdrošināšanas gadījums, jo atlīdzība ir daļēja un savstarpēji tad vienoties būs ļoti grūti, cik tieši bija % zemapdrošināšana. Mēs kā profesionāls apdrošināšanas brokeris arī neiesakām neko apdrošināt zemapdrošināšanā.
- cik liela (proporcionāli) ir apdrošināšanas prēmija?
Vitis Nolbergs: Grūti paredzēt, jo mākslas kolekciju/priekšmetu apdrošināšana ir ļoti specifiska, reta jebkuram apdrošinātājam un izejot no katra pieredzes, riska apetītes, mākslas priekšmeta veida, vērtības, drošības nosacījumiem, kopējas sadarbības ar klientu tie var būt vien 0,…%, līdz vairākiem % no mākslas priekšmetu vērtības.
- kā tiek noteikts vērtības samazinājums apdrošināšanas gadījumos? Kā ir izrēķināma/izmaksājama zaudējuma kompensācija šādos gadījumos?
Vitis Nolbergs: Ja ir objekta pilnīgs zudums, tad saskaņā ar vērtību, par kuru vienojāties pie polises slēgšanas, tiek izmaksāta visa summa, atskaitot pašrisku (ko arī norāda un par ko vienojas pie polises slēgšanas). Sarežģītāk ir pie daļēja bojājuma, bet parasti, ja iespējams atrestaurēt/salabot priekšmetu, tad šos izdevumus, ja to nevar, tad atkal jāizmanto būs kāds eksperts, kas noteiks objekta vērtību pēc apdrošināšanas gadījuma. Bet atkal, viss šis ir vienojoties ar apdrošinātāju un parasti šie procesi iet ļoti smagnēji, jo klients uzskata, ka viņam ir maksimāls zaudējums, bet apdrošinātājs, ka nav tik traki (tas centīsies samazināt savus izdevumus, kur viņam ir tam tiesības saskaņā ar Apdrošināšanas likumu).
- kurā valstī, Jūsuprāt, ir pozitīvāka pieredze un attīstītāks/draudzīgāks tiesisks regulējums mākslas priekšmetu apdrošināšanai?
Vitis Nolbergs: Par tiesisko regulējumu nevarēšu atbildēt, bet viss kas saistīts ar apdrošināšanu daudz vienkāršāk tiek risināts jebkurā attīstītajā Eiropas valstī, vai ASV, kur apdrošināšanas apjoms ir milzīgs un apdrošinātāju stratēģija ir vairāk vērsta uz apkalpošanu pie izmaksas, nevis “galu savilkšanas” un katra EUR skaitīšanas, kā ir pārsvarā pie mums, jo kā jau teicu, mums ir ļoti mazs tirgus.
- vai ir kādi tiesību aktu grozījumi vai prakses uzlabojumi, kas plāno stāties spēkā tuvākajā laikā? Kādas ir perspektīvas?
Vitis Nolbergs: Manuprāt, ka prakses uzlabojumi nāk tikai ar praksi – jāaudzē pašu kolekcionāru vēlme, iespējas apdrošināt savus priekšmetus. Mēs kā apdrošināšanas brokeris palīdzēsim atrast risinājumu un uzlabot praksi, ko darām katru dienu, jo pārstāvam klientu intereses apdrošināšanas jautājumos. Par tiesību aktu grozījumiem tuvākajā laikā, kas attiecas uz mākslas priekšmetiem, neko neesmu dzirdējis.
- kādām izmaiņām (praksē, tiesiskajā regulējumā, mākslas priekšmetu valdītāju attieksmē) ir jābūt, lai atrisinātu esošās grūtības ar mākslas priekšmetu apdrošināšanu?
Vitis Nolbergs: Mākslas priekšmetu apdrošināšana ir ļoti specifiska. Es ieteiktu, ja ir vajadzība pēc to apdrošināšanas, izmantojiet profesionālus starptautiskos apdrošināšanas brokerus, kam ir lielāka pieredze gan pašiem, gan arī viņi var izmantot starptautisko pieredzi no kolēģiem.
- kāda ir Jūsu (Jūsu sabiedrības) pieredze apdrošinot mākslas priekšmetus? (precedenti, tiesu lietas, piemēri, utt.)
Vitis Nolbergs: Kā jau minēju nozarē jau strādāju 22 gadus. Mana specializācija vienmēr bijusi īpašuma apdrošināšana, tai skaitā mākslas priekšmeti. Pa šo laiku tiešām nopietni kolekcionāri, īpašnieki, kas būtu gatavi visu apdrošināt pareizi, bijuši vien daži desmiti. Parasti viss apstājas pie iegādes dokumentiem vai novērtējuma, kā arī pie “konfidenciāli”.
Kā minēju jau iepriekš, Aon Amsterdamā ir speciāla nodaļa mākslas priekšmetu apdrošināšanai, ar ko arī ik pa laikam sadarbojamies, bet tur ir interese tikai par salīdzinoši lieliem projektiem.
Pieredze ir ar kolekcijām, kas ir gan kā privātmāju interjers, gan atsevišķi iekārtotām kolekciju glabātavām, juridisko personu kolekcijām, kas ir kā interjers birojos, izstāžu apdrošināšanu uz tās laiku, priekšmetu pārvadāšanas laikā iespējamajiem riskiem utml.
Paldies dievam tiesu prakses šajos jautājumos nav bijis, bet darbs ar atlīdzībām gan. Bijušas atlīdzību izmaksas maniem/mūsu klientiem: gan uguns nelaimes, gan cauruļu plīšanas gadījumi (aplietas gleznas), gan vandālisms izstādēs, gan zādzību mēģinājumi (bet nozagts manā praksē nav nekas no mākslas priekšmetiem), bojājumi pārvadāšanas laikā.
- kāds būtu Jūsu ieteikums mākslas priekšmetu īpašniekiem (valdītājiem), lai atvieglotu un padarītu pieejamāku viņu mākslas priekšmetu apdrošināšanu?
Vitis Nolbergs: Cienījamie īpašnieki, pirmkārt, ziniet cik Jūsu priekšmeti maksā ar pamatojošiem dokumentiem. Otrkārt, nebaidieties, ka visa pasaule par to uzzinās, jo gan mēs kā profesionāls apdrošināšanas brokeris varam noslēgt konfidencialitātes līgumu ar Jums, gan arī izvēlētais apdrošinātājs būs atbildīgs par konfidencialitāti.